Bērni, kas aug daudzvalodu vidē, bieži apgūst vairākas valodas vienlaicīgi — un dara to pavisam dabiski. Šis process gan nav gluži tāds pats kā vienas valodas apguve. Bērni var jaukt valodas vai sākotnēji apgūt mazāku vārdu krājumu katrā valodā, taču, turpinot ikdienas praksi, viņi spēj sazināties brīvi vairākās valodās.
Valodu apguve bērnībā ir pieredzē balstīts process, un tas var ietekmēt arī kognitīvo attīstību — piemēram, uzlabot uzmanības noturību un valodas apstrādes spējas (Bialystok, 2017). Ir pierādījumi, ka daudzvalodība sniedz ilgtermiņa priekšrocības, tostarp smadzeņu darbības attīstībā un vēlāku demences sākumu (Berkes & Bialystok, 2022; Liu & Wu, 2021). Turklāt bērniem, kas runā vairākās valodās, bieži vieglāk veidot attiecības ar cilvēkiem no dažādām kultūrām.
Nav vienas noteiktas “labākās” metodes, kā atbalstīt bērnu, kas aug vairāku valodu vidē. Dažās ģimenēs katrs vecāks runā savā valodā, citās visi lieto abu valodu sajaukumu — un abi paņēmieni ir veiksmīgi, ja bērns regulāri dzird un lieto katru valodu. Agrīna un bieža valodas lietošana un uztveršana ir galvenais panākumu faktors.
Daudzās valstīs, tostarp ASV, Itālijā un Indonēzijā, vecāki arvien biežāk izvēlas bilingvālās pirmsskolas izglītības programmas, kas palīdz iegūt spēcīgus valodas pamatus. (Huang u.c., 2023; Leotta, 2023; Chang, 2024).
Valodas apguve lielākajai daļai bērnu notiek dabiski, taču pieaugušie, kas mēģina apgūt otru valodu, zina, ka tas ir sarežģīts process, kurā jāiegulda daudz pūļu. Šīs grūtības parāda, ka pastāv kritiski jeb jutīgi periodi valodas apguvei, kas beidzas vēl pirms bērnības noslēguma — ap septiņu gadu vecumu. Citiem vārdiem sakot, bērnība ir vispiemērotākais laiks, lai apgūtu gan dzimto, gan otro valodu.
Diana Riser, Rose Spielman, David Biek. “Lifespan Development”, “Language in Early Childhood” tulkojums. 2025. Izdevējs: OpenStax. 16.10. 2024.
Saite: https://openstax.org/books/lifespan-development/pages/5-4-language-in-early-childhood
Atsauces
- Berkes, M., & Bialystok, E. (2022). Bilingualism as a contributor to cognitive reserve: What it can do and what it cannot do. American Journal of Alzheimer’s Disease & Other Dementias. https://doi.org/10.1177/15333175221091417
- Bialystok, E. (2017). The bilingual adaptation: How minds accommodate experience. Psychological Bulletin, 143(3), 233–262. https://doi.org/10.1037/bul0000099
- Chang, A. N. (2024). Teaching bilingual to young learners: The pros and cons. Innovative: Journal Of Social Science Research, 4(1), 11271–11280. https://doi.org/10.31004/innovative.v4i1.9211
- Huang, R., Baker, E. R., & Schneider, J. M. (2023). Executive function skills account for a bilingual advantage in English novel word learning among low-income preschoolers. Journal of Experimental Child Psychology, 235. https://doi.org/10.1016/j.jecp.2023.105714
- Leotta, P. C. (2023). Benefits of English for preschool children. The case study of a bilingual school in Italy. International Journal of Linguistics, Literature and Culture, 10(1), 46–54. http://dx.doi.org/10.19044/llc.v10no4a46
- Liu, H., & Wu, L. (2021). Lifelong bilingualism functions as an alternative intervention for cognitive reserve against Alzheimer’s disease. Frontiers in Psychiatry, 12. https://doi.org/10.3389/fpsyt.2021.696015
