Zīdaiņu un mazu bērnu runas un valodas attīstība parasti noris, virzoties cauri noteiktiem atskaites punktiem. Sākumā zīdaiņi raud un veido atsevišķas skaņas, tad kombinē skaņas, veido zilbju virtenes un žestikulē, bet vēlāk pāriet uz atsevišķiem vārdiem, divvārdu frāzēm un galu galā pilnvērtīgu runu.
Valodu bieži dēvē par logu uz kognitīvajiem procesiem, jo tā palīdz ieraudzīt, kā mēs domājam, plānojam un risinām problēmas. Pateicoties valodai, mēs varam veidot kategorijas, paredzēt notikumus un saprast sakarības starp vārdiem un jēdzieniem.
Visi piedzīvojam brīžus, kad izteikumā parādās neplūstošas runas izpausmes, piemēram, "ē" vai "mmm", vai kādu vārdu atkārtojam vairākas reizes. Cilvēkiem, kuri stostās, var būt vairāk un dažāda veida neplūstošas runas izpausmju. Kādas tās ir?
Spēja dzirdēt skaņas ir veidota no vairākiem secīgiem procesiem. To laikā skaņas signāli ceļo cauri auss struktūrām līdz tiek pārvērsti elektriskos signālos. Dzirdes nervs tos nogādā uz smadzenēm, kur rodas dzirdes pieredze.
Troksnis (dažādas skaņas) ir mums visapkārt — skolā, mājās un visur citur. Pārāk skaļu trokšņu klātbūtne, piemēram, koncertos vai uguņošanā, var izraisīt dzirdes traucējumus. Kad dzirde ir bojāta, to vairs nevar atjaunot. Uzziniet, kā to pasargāt!
Dzirdes zudums ir daļēja vai pilnīga nespēja dzirdēt. Daži cilvēki piedzimst vājdzirdīgi, citi dzīves laikā iegūst skaņas pārvades vai uztveršanas traucējumus.
Padomājiet par visām skaņām, kuras dzirdam ikdienā, to dažādo amplitūdu un skaļumu. Skaļu skaņu ietekme uzkrājas visas dzīves laikā, un dzirdes traucējumi parasti veidojas pakāpeniski. Kādas ir traucējumu pazīmes? Kā pasargāt dzirdi?
Bērniem, kas piedzimst vājdzirdīgi, var būt aizkavēta valodas un kognitīvā attīstība, ja laikus netiek sniegts atbalsts. Ir ļoti svarīgi, ka nedzirdīgi bērni jau agrīni tiek iepazīstināti ar zīmju valodu.
Bērni, kas aug daudzvalodu vidē, bieži apgūst vairākas valodas vienlaicīgi — un dara to pavisam dabiski. Šis process gan nav gluži tāds pats kā vienas valodas apguve.
