Vairums bērnu aptuveni 4-5 gadu vecumā var pareizi izrunāt lielāko daļu valodas skaņu. Ir normāli, ka mācoties runāt, atsevišķas skaņas tiek izrunātas nepareizi. Dažas skaņas bērni apgūst agrāk, piemēram, p, b vai m. Citu skaņu apgūšanai nepieciešams ilgāks laiks, piemēram, l, š vai č.
Skaņu izrunas traucējumu pazīmes:
- Skaņu neizrunāšana – vārda /māja/ vietā tiek pateikts /āja/
- Skaņu aizstāšana – vārda /čība/ vietā tiek pateikts /tība/
- Skaņu izrunāšana tehniski neprecīzi – piemēram, skaņas /s/ izruna virzot mēli starp zobiem.
Skaņu izrunas attīstību ietekmē vairāki faktori. Piemēram, klausīšanās spējas (dzirdes attīstība), prasme atkārtot un atdarināt, bērna vecums un citi.
Ja noteiktā vecumā konkrētas valodas skaņas netiek izrunātas, bērnam iespējams ir skaņu izrunas traucējumi. Tādā gadījumā jāvēršas pie audiologopēda vai logopēda. Speciālists veiks bērna runas prasmju novērtēšanu un sastādīs individuālu terapijas plānu. Runājot par skaņu izrunas traucējumiem, speciālists var lietot šādus apzīmējumus – “artikulācijas traucējumi” – ja izmainīta skaņu izrunā iesaistīto struktūru darbība vai “fonoloģiskie traucējumi” – ja ir grūtības atšķirt un saklausīt valodas skaņas. Terapeits pārbaudīs arī bērna valodas prasmes. Piemēram, vai bērns spēj sekot instrukcijām, veidot teikumus un stāstījumu.
Avots: I.Blūmentāle, I.Kalēja, I.Klatenberga, S.Kušķe, A.Vabale. 2014. ROKASGRĀMATA runas, valodas un dzirdes attīstībā un traucējumu izzināšanā.
