Bērniem, kuriem savas dzīves pirmajos divos gados nav iespējas nekā uztvert valodu — neatkarīgi no tā, vai tas ir dzirdes traucējumu vai citu iemeslu dēļ —, pastāv risks nekad pilnībā neapgūt valodu (Hall u.c., 2019; Humphries u.c., 2012). Tāpēc bērniem, kas piedzimst vājdzirdīgi, var būt aizkavēta valodas un kognitīvā attīstība, ja laikus netiek sniegts atbalsts.
Ir ļoti svarīgi, ka nedzirdīgi bērni jau agrīni tiek iepazīstināti ar zīmju valodu. Tā bērniem nodrošina vizuālu un taustes saziņas veidu, kas palīdz saprast apkārtējo vidi un mijiedarboties ar to (Hall, 2018).
Tāpat kā runātajās valodās, arī zīmju valodās ir visas valodas raksturīgās sastāvdaļas:
- Tām ir noteikta gramatiskā struktūra, kas nosaka vārdu kārtību un teikumu veidošanu.
- Zīmju valodām ir savas fonoloģiskās vienības — morfēmas un fonēmas, kas tiek nodotas ar konkrētām roku zīmēm, kustībām un sejas izteiksmēm.
- Zīmju valodām ir sava sintakse, kas nosaka, kā zīmes tiek sakārtotas, lai nodotu nozīmi.
- Zīmes un simboli nodod semantisko nozīmi līdzīgi kā runātās valodās.
- Tāpat kā runātajās valodās, arī zīmju valodās pastāv pragmatiskie principi, kas nosaka, kā valoda tiek lietota dažādos sociālos un kultūras kontekstos.
Neatkarīgi no tā, kādu valodu cilvēks lieto — runāto vai zīmju —, cilvēka smadzenes apstrādā valodas informāciju līdzīgā veidā.
Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā atbalstu valodas apguvē, piemēram, skaņu uztveri ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu starpnieciecību. Terapija pie logopēda palīdz bērniem apgūt runāto valodu. Pētījumi gan rāda, ka balss lietošana kā galvenais saziņas līdzeklis ne vienmēr ir labākais risinājums. Tikai neliels skaits bērnu (2–3 no 1000) piedzimst nedzirdīgi, un vairāk nekā 90% no viņiem ir dzirdīgi vecāki. Diskusijas turpinās — vai nedzirdīgi bērni tiek mudināti runāt viņu pašu labā vai sabiedrības ērtībai (Hall u.c., 2019; Humphries u.c., 2022; Lieberman u.c., 2022).
Valodas apguvē visizšķirošākā nozīme ir agrīnam un pastāvīgam atbalstam no vecākiem, pedagogiem un ārstniecības personām. Ar piemērotiem resursiem un apmācībām, tostarp zīmju valodas un citu neverbālu saziņas formu starpniecību, bērni, kuriem ir dzirdes traucējumi, var attīstīt tikpat labas valodas prasmes kā jebkurš cits bērns.
Diana Riser, Rose Spielman, David Biek. “Lifespan Development”, “Language in Early Childhood” tulkojums. 2025. Izdevējs: OpenStax. 16.10. 2024.
Saite: https://openstax.org/books/lifespan-development/pages/5-4-language-in-early-childhood
Atsauces
Hall, M. L., Hall, W. C., & Caselli, N. K. (2019). Deaf children need language, not (just) speech. First Language, 39(4), 367–395. https://doi.org/10.1177/0142723719834102
Hall, W. C. (2018). What you don’t know can hurt you: The risk of language deprivation by impairing sign language development in deaf children. Maternal and Child Health Journal, 21(5), 961–965. https://doi.org/10.1007/s10995-017-2287-y
Humphries, T., Kushalnagar, P., Mathur, G., Napoli, D. J., Padden, C., Rathmann, C., & Smith, S. R (2012). Language acquisition for deaf children: Reducing the harms of zero tolerance to the use of alternative approaches. Harm Reduction Journal, 9(16). https://doi.org/10.1186/1477-7517-9-16
Humphries, T., Mathur, G., Napoli, D.J., Padden, C., & Rathmann, C. (2022). Deaf children need rich language input from the start: Support in advising parents. Children, 9(11). https://doi.org/10.3390/children9111609
- Lieberman, A. M., Mitchiner, J., & Pontecorvo, E. (2022). Hearing parents learning American Sign Language with their deaf children: A mixed-methods survey. Applied Linguistics Review, 15(1), 309–333. https://doi.org/10.1515/applirev-2021-0120
