Valodu bieži dēvē par logu uz kognitīvajiem procesiem, jo tā palīdz ieraudzīt, kā mēs domājam, plānojam un risinām problēmas (Federmeier u.c., 2020). Pateicoties valodai, mēs varam veidot kategorijas, paredzēt notikumus un veidot sakarības starp vārdiem un jēdzieniem. Šie procesi ir cieši saistīti ar domāšanas attīstību.
Pētot valodas attīstību, iespējams gūt ieskatu arī par kognitīvajiem procesiem. Piemēram, bērniem ar valodas traucējumiem bieži ir grūtības ar gramatiku un sintaksi — tas var būt agrīns rādītājs, kas liecina par kognitīviem traucējumiem (McGregor u.c., 2022). Līdzīgi bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, bieži ir grūtības valodas un sociālās komunikācijas jomā. Šiem bērniem ir grūtāk uztvert sociālos signālus un saprast netiešas nozīmes, kas liecina, ka kognitīvie procesi būtiski ietekmē valodas un sociālo prasmju attīstību.
Valoda kā saziņas un mācību rīks
Valoda ir spēcīgs instruments, kas ļauj mums izteikt vajadzības, dalīties pieredzē un veidot attiecības. Tā palīdz bērniem attīstīt spēju saprast citu cilvēku domas un jūtas, jeb “teoriju par prātu” (theory of mind). Turklāt valodas lietojums un vide, kurā bērns atrodas, spēcīgi ietekmē viņa psihosociālo attīstību.
Piemēram, pozitīva un atsaucīga komunikācija starp vecākiem un bērniem ir saistīta ar labākiem sociāliem rezultātiem — empātijas, saskarsmes un emocionālās inteliģences attīstību (Frosch & Schoppe-Sullivan, 2021). Vide, kurā bāgātīgi lietota valoda, palīdz arī kognitīvajai attīstībai, nodrošinot stabilus pamatus lasītprasmes un rakstītprasmes apguvei — būtiskiem akadēmisko sasniegumu komponentiem (Logan u.c., 2019).
Vairāku pētnieku darbs ļauj gūt ieskatu par to, kā dažādi sarunāšanās paradumi ģimenē ietekmē bērnu valodas un komunikācijas spējas. Piemēram, Gilkerson u.c. (2017) izmantoja balss ierakstus, lai analizētu sarunas starp bērniem un pieaugušajiem, un atklāja lielas atšķirības starp ģimenēm — īpaši atkarībā no mātes izglītības līmeņa. Gan augstāka, gan zemāka sociālekonomiskā statusa (SES) ģimenēs tika novērots plašs valodas prasmju spektrs, tomēr SES ietekmēja saziņas kvalitāti un daudzumu. Bērni, kuru mātēm bija augstāka izglītība, parasti vairāk runāja, biežāk mijiedarbojās ar pieaugušajiem un bija aktīvāki sarunās.
Tā kā agrīnās valodas prasmes ir viens no spēcīgākajiem nākotnes akadēmisko panākumu rādītājiem, šie rezultāti liecina, cik svarīgi ir veicināt visu bērnu valodas attīstību (Durham u.c., 2007). Tas uzsver arī agrīnu apmācību nozīmi bērniem, kuri aug valodas ziņā nabadzīgākā vidē. Šādiem bērniem palīdz individuālas apmācības, kvalitatīva pirmsskolas aprūpe un pirmskolas izglītība. Kvalitatīvas apmācības veicina valodas apguvi un labākus ilgtermiņa rezultātus. (Bierman u.c., 2018; Vernon-Feagans & Bratsch-Hines, 2013; Williams u.c., 2020) Prāta paturama atziņa: vairāk runājot ar bērnu, iespējams uzlabot viņa attīstību un radīt ievērojamas priekšrocības visā turpmākajā dzīvē.
Diana Riser, Rose Spielman, David Biek. “Lifespan Development”, “Language in Early Childhood” tulkojums. 2025. Izdevējs: OpenStax. 16.10. 2024.
Saite: https://openstax.org/books/lifespan-development/pages/5-4-language-in-early-childhood
Atsauces
- Bierman, K. L., Welsh, J., Heinrichs, B. S., & Nix, R. L. (2018). Effect of preschool home visiting on school readiness and need for services in elementary school: A randomized clinical trial. JAMA Pediatrics, 172(8), Article e181029. https://doi.org/10.1001/jamapediatrics.2018.1029
- Durham, R. E., Farkas, G., Hammer, C. S., Tomblin, J. B., & Catts, H. W. (2007). Kindergarten oral language skill: A key variable in the intergenerational transmission of socioeconomic status. Research in Social Stratification and Mobility, 25(4), 294–305. https://doi.org/10.1016/j.rssm.2007.03.001
- Federmeier, K. D., Jongman, S. R., & Szewczyk, J. M. (2020). Examining the role of general cognitive skills in language processing: A window into complex cognition. Current directions in psychological science, 29(6), 575–582. https://doi.org/10.1177/0963721420964095.
- Gilkerson, J., Richards, J. A., Warren, S. F., Montgomery, J. K., Greenwood, C. R., Oller, D. K., Hansen, J. H. L., & Paul, T. D. (2017). Mapping the early language environment using all-day recordings and automated analysis. American Journal of Speech-Language Pathology, 26(2), 248–265. https://doi.org/10.1044/2016_AJSLP-15-0169
- Logan J. A. R., Justice, L. M,. Yumuş, M., & Chaparro-Moreno, L. J. (2019). When children are not read to at home: The million word gap. Journal of Developmental and Behavioral Pediatrics, 40(5), 383–386. https://doi.org/10.1097/dbp.0000000000000657
- McGregor, K. K., Smolak, E., Jones, M., Oleson, J., Eden, N., Arbisi-Kelm, T., & Pomper, R. (2022). What children with developmental language disorder teach us about cross‐situational word learning. Cognitive Science, 46(2). https://doi.org/10.1111/cogs.13094
Vernon-Feagans, L., & Bratsch-Hines, M. E., & The Family Life Project Key Investigators (2013). Caregiver–child verbal interactions in child care: A buffer against poor language outcomes when maternal language input is less. Early Childhood Research Quarterly, 28(4), 858–873. https://doi.org/10.1016/j.ecresq.2013.08.002
Williams, S. C., Barajas, C. B., Milam, A. J., Olson, L., Leaf, P., & Connolly, F. (2020). Preparing students for success: Differential outcomes by preschool experience in Baltimore City, Maryland. Prevention Science, 21(4), 467–476. https://doi.org/10.1007/s11121-019-01069-3
