Autiskā spektra traucējumi ir attīstības traucējumi, kas var radīt ievērojamas sociālās, saziņas un uzvedības grūtības.
Kas ir autiskā spektra traucējumi?
Vārds “spektrs” norāda uz ļoti plašo simptomu, prasmju un funkcionēšanas līmeņu amplitūdu. Autiskā spektra traucējumi (AST) izpaužas dažādi — simptomu smagums var būt no viegla līdz ļoti izteiktam. Cilvēkiem ar AST ir daži kopīgi simptomi, piemēram, grūtības sociālajā mijiedarbībā, taču atšķiras tas, kad simptomi sāk izpausties, cik smagi tie ir, izpausmju veidi, un vai ir citi papildu traucējumi. Simptomi un to smagums laika gaitā var mainīties. AST pazīmes bieži parādās ļoti agrīnā attīstības posmā — daudzi bērni izpausmes uzrāda jau 12–18 mēnešu vecumā vai vēl agrāk.
Traucējumu izplatība
AST sastopami cilvēkiem visās rasēs, etniskajās grupās un sociālekonomiskajās vidēs. Zēniem tos novēro apmēram četras reizes biežāk nekā meitenēm. Slimību kontroles un profilakses centri ASV, ziņo, ka AST diagnosticēti aptuveni vienam no 54 bērniem.
Kā AST ietekmē saziņu?
Vārds “autisms” cēlies no grieķu vārda “autos”, kas nozīmē “sevi”. Bērni ar AST bieži šķiet ļoti noslēgti sevī, it kā dzīvo savā pasaulē, kur viņiem ir ierobežotas spējas veiksmīgi komunicēt un mijiedarboties ar citiem. Viņiem var būt grūtības attīstīt valodas prasmes un saprast citu teikto. Tāpat bieži ir grūtības neverbālajā saskarsmē, piemēram, gadījumos, kad ziņojuma nodošanā vai uztveršanā jāiesaista roku žesti, acu kontakts un sejas izteiksmes.
Spēja sazināties un lietot valodu ir cieši saistīta ar bērna intelektuālo un sociālo attīstību. Daži bērni, kuriem ir AST, nevar runāt vai lietot valodu, citi runā ļoti maz. Citiem var būt plašs vārdu krājums un spējas detalizēti runāt par noteiktām tēmām. Daudziem var būt grūtības izprast vārdu un teikumu, ritma vai intonācijas nozīmi. Tāpat var būt grūti saprast ķermeņa valodu un dažādus balss toņus. Kopā šie izaicinājumi būtiski ietekmē spēju mijiedarboties ar citiem, īpaši vienaudžiem.
Valodas lietošana un uzvedība
Turpmāk aprakstīti bieži sastopami valodas lietošanas un uzvedības modeļi, kādus var novērot bērniem, kuriem ir AST.
Atkārtojumi vai neelastīgs valodas lietojums
Daudzi runājoši bērni, kuriem ir AST, sarunā mēdz iekļaut frāzes vai teikumus, kuriem nav nozīmes, vai kas nav saistīti ar sarunu. Piemēram, bērns var sākt skaļi skaitīt no viens līdz pieci sarunas laikā, kas nav saistīta ar skaitļiem.
Bērns var atkārtot citu teikto — to sauc par eholāliju. Tūlītējā eholālija notiek, kad bērns atkārto tikko dzirdētos vārdus — piemēram, uz jautājumu atbild ar to pašu jautājumu. Aizkavētā eholālija nozīmē agrāk dzirdētu izteikumu atkārtošanu — piemēram, bērns saka “Vai tu gribi padzerties?”, kad pats vēlas dzert.
Daži bērni runā augstā, dziedošā vai monotonā balsī. Citi vienmēr sāk sarunu ar noteiktu frāzi, piemēram: “Mani sauc Toms,” arī runājot ar tuviniekiem. Vēl citi atkārto teikto no televīzijas raidījumiem vai reklāmām.
Īpašas intereses un īpašas spējas
Daži bērni var ļoti detalizēti un ilgi runāt par sev interesējošo tēmu, taču iespējams nespēs veidot par to diskusiju. Citiem var būt muzikālas spējas vai ļoti attīstītas matemātikas prasmes. Aptuveni 10% bērnu, kuriem ir AST, ir t.s. “savanta” spējas — izcili attīstītas prasmes noteiktās jomās, piemēram, kalendāra aprēķinos, mūzikā, matemātikā, iegaumēšanā un atmiņā atsaukšanā.
Nevienmērīga valodas attīstība
Lielai daļai bērnu, kuriem ir AST, attīstās runas un valodas prasmes, bet ne tipiskā līmenī, un attīstība bieži ir nevienmērīga. Bērni var ļoti ātri apgūt vārdus savu interešu ietvaros. Daudziem ir ļoti laba īstermiņa atmiņa. Daži bērni var sākt lasīt vēl pirms piecu gadu vecuma, bet nesaprast izlasīto. Bērni bieži var nereaģēt uz citu runu un dažkārt pat uz savu vārdu, tāpēc kļūdaini var uzskatīt, ka viņiem iespējams ir dzirdes traucējumi.
Grūtības neverbālājā saziņā
Daudz bērnu, kuriem ir AST, nav spējīgi sarunā iekļaut žestus, piemēram, norādīt ar roku uz priekšmetu, lai piešķirtu runai papildus nozīmi. Bērni bieži izvairās veidot acu kontaktu, kas var radīt iespaidu, ka viņi ir nepieklājīgi, neieinteresēti vai neuzmanīgi. Nespējot sarunā jēgpilni iesaistīt žestus un izmantot citus neverbālās komunikācijas līdzekļus, bērniem nereti rodas grūtības citiem aprakstīt savas sajūtas, domas un vajadzības, un viņi par tādejādi radušos distresu var ziņot ar skaļu vokalizāciju vai nemierīgu uzvedību.
Runas un valodas grūtību risināšana
Ja ārstam rodas aizdomas par AST vai citiem attīstības traucējumiem, bērnu parasti nosūta pie vairākiem speciālistiem, tostarp pie logopēda — speciālista, kurš strādā ar runas, valodas un balss traucējumiem. Logopēds veic visaptverošu bērna saziņas spēju izvērtējumu un izstrādā piemērotu terapijas plānu. Lai pārliecinātos par dzirdes traucējumu neesamību, speciāliste var ieteikt arī dzirdes pārbaudi.
Bērnu komunikācijas prasmju attīstīšana ir būtiska sava potenciāla sasniegšanas daļa. Pastāv dažādas terapeitiskas pieejas, taču labāki rezultāti tiek sasniegti, uzsākot terapiju agri, pirmsskolas vecumā, un pielāgojot to bērna vecumam un interesēm. Terapijai jāaptver gan uzvedības, gan valodas prasmju apmācības, kā arī jāsniedz regulāra pozitīvā atgriezeniskā saite par mācību sasniegumiem. Daudz bērnu veiksmīgi apgūst izvirzītos mērķus ļoti strukturētās, specializētās programmās. Vecākiem un aprūpētājiem ir svarīgi iesaistīties terapijā, lai palīdzētu bērnam nostiprināt iegūtās prasmes un pielietot tās ikdienā.
Dažiem mazākiem bērniem runas un valodas prasmju uzlabošana var būt sasniedzams mērķis. Vecāki un aprūpētāji var palīdzēt, agrīni sekojot līdzi valodas attīstībai. Tāpat kā bērni vispirms rāpo un tikai pēc tam staigā, pirms bērns sāk lietot vārdus, jāapgūst pirmsvalodas prasmes — acu kontakts, žesti, ķermeņa kustības, imitēšana, skaņu un zilbju veidošana. Ja šo prasmju attīstība ir kavēta, logopēds veic visaptverošu novērtējumu un sniedz atbalstu prasmju apguvē, lai novērstu turpmāku attīstības kavēšanos.
Vecākiem bērniem komunikācijas treniņš palīdz iegūt pamata runas prasmes (piemēram, atsevišķu vārdu un frāžu veidošanu). Augstākas sarežģītības apmācības ietver valodas lietošanas mērķu apguvi, piemēram, kā veidot sarunu, saglabājot sarunas tēmu, mainoties lomām (runātājs, klausītājs).
Daži bērni, kuriem ir AST, iespējams nekad neattīstīs verbālu runu. Šo bērnu mērķis var būt apgūt saziņu ar žestu palīdzību, piemēram, izmantojot zīmju valodu. Citi var mācīties sazināties ar simbolu sistēmām, kur domu paušanai tiek izmantoti attēli — tie var būt kartīšu dēļi vai elektroniskas ierīces, kas atskaņo runu pēc izvēlētiem simboliem.
Avots: Nacionālais dzirdes un saziņas traucējumu institūts (ASV). Tulkojums. 2025. Saite: https://www.nidcd.nih.gov/health/autism-spectrum-disorder-communication-problems-children 13.04.2020.
